Jūrmalas Valsts ģimnāzijas
SKOLĒNU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU
IZSTRĀDES KĀRTĪBA

Izdots saskaņā ar IZM 2003. gada 25. februāra rīkojumu Nr.90

I. Vispārīgie jautājumi

  1. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes kārtība nosaka prasības pētniecisko darbu izstrādes organizācijā, noformēšanā, vērtēšanā.
  2. Pamats skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādei ir IZM 2003. gada 25. februāra rīkojums Nr.90 „Vispārējās vidējās izglītības iestāžu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības nolikums”

II. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi

  1. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi ir:
    • sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību;
    • ievirzīt skolēnus akadēmiskajām studijām augstskolā un darbībai zinātnē;
    • veicināt skolēnu profesijas izvēli.
  2. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības galvenie uzdevumi:
    • iepazīties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm;
    • veidot prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un tehniskajiem līdzekļiem;
    • apgūt prasmi apstrādāt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus;
    • apgūt prasmi noformēt zinātniski pētnieciskā darba rezultātus;
    • apgūt prasmi uzstāties zinātniskajās konferencēs;
    • veidot nepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskajai sadarbībai izglītības iestādē, valstī un starptautiskajā mērogā.

III. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizācija

  1. Katram Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 10. un 11. klases skolēnam  ir jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs.
  2. Profesionālās ievirzes programmas skolēni veic ZPD vai izstrādā biznesa plānus un organizē mācību firmas.
  3. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs tematiski organizēts sekcijās atbilstoši zinātnes nozarēm un attiecīgajiem skolas mācību priekšmetiem.
    Pilsētas un valsts līmenī sekciju skaits ir noteikts:

    • Humanitāro zinātņu sekcijas:
      • latviešu valodniecība,
      • latviešu literatūras zinātne un vēsture,
      • cittautu valodniecība (angļu, franču, krievu, vācu) un ārzemju literatūras zinātne un vēsture,
      • mākslas zinātne (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dizains, etnogrāfija),
      • kulturoloģija,
      • psiholoģija,
      • pedagoģija;
    • Sociālo zinātņu sekcijas:
      • socioloģija,
      • ekonomika,
      • politoloģija,
      • vēsture (arī kultūrvēsturiskais mantojums),
      • filozofija,
      • tieslietas;
    • Dabaszinātņu sekcijas:
      • matemātika,
      • fizika,
      • ķīmija,
      • bioloģija,
      • zemes zinātne (arī ekonomiskā ģeogrāfija),
      • informātika,
      • astronomija,
      • veselības zinātne.
  4. Skolēns var izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu citā jomā, ja to apstiprina darba vadītājs.
  5. Vienu zinātniski pētniecisko darbu var izstrādāt ne vairāk kā 2 skolēni.
  6. Viens darba vadītājs var vadīt ne vairāk kā 6 zinātniski pētnieciskos darbus.
  7. Katram mācību priekšmeta skolotājam jāizstrādā ZPD tēmas un jāiesniedz direktora v. metodiskajā darbā līdz 12. oktobrim.
  8. Skolēniem līdz 31.oktobrim jāizvēlas darba tēma, darba vadītājs.
  9. Klases audzinātājam jāapkopo darbu tēmas izvēle un jāiesniedz direktora v. metodiskajā darbā.
  10. 3. un 4.novembrī ģimnāzijā 10. un 11. klašu skolēniem tiek organizētas ZPD izstrādes dienas.
  11. Skolēniem ZPD jānodod un jāaizstāv skolas administrācijas noteiktajā laikā no 13.- 15. februārim.
  12. Pēc vērtēšanas komisijas ieteikuma labākie darbi no katras sekcijas iesniedzams aizstāvēšanai pilsētas ZPD konferencē.
  13. Skolā zinātniski pētniecisko darbu konferenci rīko par skolēnu zinātniski pētniecisko darbību atbildīgais – izglītības metodiķis.

IV. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba vērtēšana

  1. ZPD vērtējums 10 ballu sistēmā tiek ielikts  2.semestrī mācību priekšmetā kā apkopojošais vērtējums, protokolā un liecībā. Ja ZPD sekmīgi tiek aizstāvēts konferencē pilsētā vai valstī, galīgais vērtējums atbilstoši komisijas lēmumam var tikt paaugstināts.
  2. Ja ZPD tiek veikts 2 gados, tad 10. klasē jābūt veiktām 2/3 darba apjoma.
  3. Ja darbs netiek nodots noteiktajā termiņā, skolēns nesaņem vērtējumu (n/v). Skolēnam tiek noteikts mācību gada pagarinājums līdz 15.jūnijam.
  4. Darbus vērtē ar direktora rīkojumu apstiprināti recenzenti atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem (pielikums Nr. 1). Zinātniski pētniecisko darbu vērtēšanas kritērijus apstiprina skolas metodisko komisiju vadītāji.
  5. Zinātniski pētnieciskā darbu gala vērtējums veidojas no darba vadītāja, recenzenta un mutiskā ziņojuma vērtējumiem.

V. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu noformēšana

  1. Darbi jānoformē atbilstoši ZPD prasībām (pielikums Nr.2).
  2. Darba sagatavošana aizstāvēšanai skolā (papīrs, kopēšana, skenēšana, printēšana) jāveic par skolēnu līdzekļiem.
  3. Iespēju robežās izmantojami skolas datori.
  4. Skola nodrošina datora izmantošanas iespējas, papīru, kopēšanu, skenēšanu, printēšanu, iesiešanu u.c. nepieciešamo gadījumos, ja darbi tiek gatavoti pilsētas konferencei vai ZPD konferencei valstī.

VI. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes kārtības pieņemšana un grozījumu veikšana

  1. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes kārtību izstrādā ģimnāzijas metodisko komisiju vadītāji un apstiprina ģimnāzijas  direktors.
  2. Grozījumus skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes kārtībā var ierosināt veikt ģimnāzijas pedagogi, tos iesniedzot metodiskās komisijas vadītājam un izglītības metodiķim.


ZPD aizstāvēšanas vērtēšanas kritēriji

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas
Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes kārtība
Pielikums Nr.1

Zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšanas vērtēšanas kritēriji

Temata aktualitātes (problēmas, hipotēzes) pamatojums

0, 1, 2

Materiāla analīze (mērķis, uzdevumi, metodes) un pētījuma bāze, rezultāti

0, 1, 2

Secinājumi un priekšlikumi

0, 1, 2

Vizuālo uzskates materiālu kvalitāte (kodoskops, dators, u.c.)

0, 1

Valoda (literāri pareiza, raita, skaidra, skaļa)

1, 2

Stāja, apģērbs (lietišķs)

0, 1

Papildpunkts par ……….

KOPĀ PUNKTI PAR AIZSTĀVĒŠANOS

10

Darba kopvērtējums

Darba vadītāja vērtējums 30 punkti
Aizstāvēšanās 10 punkti
Kopā 40 punkti

Iegūtie punkti

Balles

40, 39

10

38, 37, 36

9

35, 34, 33, 32

8

31, 30, 29, 28

7

27, 26, 25, 24

6

23, 22, 21, 20

5

19, 18, 17, 16

4

15-18

3

10-15

2

1-10

1


ZPD noformēšana

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas
Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādes kārtība
Pielikums Nr.2

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu noformēšana

Darbus raksta latviešu valodā, izņemot cittautu valodniecībā un literatūrā.

Darba pamatteksts ir

  • ne garāks par 30 lapaspusēm (A4 formāts) humanitāro un sociālo zinātņu sekcijās vai
  • ne garāks par 20 lapaspusēm (A4 formāts) dabaszinātņu sekcijās.

Darbam var būt pielikums, ne garāks par trešo daļu no pamatteksta lapaspušu skaita.

Darbam ir jābūt datorsalikumā. Darbs jāraksta vienā lapas pusē.

  • No kreisās puses jāatstāj 3 cm plata mala,
  • no labās — 1 cm,
  • no augšas un apakšas — 2 cm.

Burtu izmērs — 12, intervāls — 1,5, veids — Times New Roman.

Lapaspuses darbā jānumurē. Jaunā lapaspusē jāsāk visas darba galvenās daļas, bet nodaļas un apakšnodaļas turpina rakstīt jau aizsāktā lapaspusē.
Lapas nedrīkst būt ieliktas atsevišķos plastikāta vāciņos.

Katrā zinātniski pētnieciskajā darbā obligātas šādas daļas:
1. Titullapa.
2. Satura rādītājs.
3. Ievads.
4. Satura izklāsts (zinātniskā darba pamatdaļas, to nodaļas un apakšnodaļas).
5. Secinājumi un priekšlikumi
6. Izmantoto avotu un literatūras saraksts.
7. Kopsavilkums.
8. Pielikumi (var būt).

Titullapā jānorāda:
1. Skolas, kurā skolēns mācās, nosaukums.
2. Zinātniskā darba nosaukums.
3. Darba veids (zinātniski pētnieciskais darbs).
4. Darba izpildītāja vārds, uzvārds, klase.
5. Zinātniskā darba vadītāja (konsultanta) amats, vārds, uzvārds.
6. Darba izpildes dati — pilsēta un gads.

Satura rādītājs.
1. Satura rādītāju ievieto tūlīt aiz titullapas kā otro zinātniskā darba lapu.
2. Šajā lapā jāraksta virsraksts „Saturs”. Tas informē par visām darba sastāvdaļām.
3. Visiem virsrakstiem jābūt formulētiem tieši tā, kā tas ir rakstīts darba tekstā.
4. Aiz katra satura elementa nosaukuma lapaspuses labajā pusē cits zem cita rakstāms tas lapaspuses numurs, kurā attiecīgais virsraksts atrodas.
5. Saīsinājums „lpp.” aiz numura nav jāraksta.
6. Visas zinātniskā darba satura izklāsta nodaļas vai apakšnodaļas ir jānumurē.

Ievads.
1. Ievadam īpaša virsraksta (nosaukuma) nav.
2. Ievadā motivē temata izvēli, tā aktualitāti un novitāti, sava darba konkrēto mērķi, uzdevumus un savas pamatidejas darbā, norāda pamatmateriālu un temata izstrādāšanas metodes.
3. Ievada nobeigumā jāraksturo darba uzbūve — galvenās daļas un nodaļas, tajā apskatāmo tēmu un problēmu loks, galvenie sasniegumi.

Satura izklāsts.
1. Zinātniskā darba pamatdaļās ietverts ievadā izvirzīto tēmu, problēmu un uzdevumu risinājums.
2. Satura izklāsts sākams ar teorētisko atziņu analīzi, šīs daļas apjoms nedrīkst būt lielāks par 1/4 no darba kopapjoma.
3. Pētnieciskās daļas galvenais materiāls ir paša skolēna savāktie fakti, novērojumi, pētījumi. To analīzei, spriedumiem un secinājumiem jābūt pamatotiem.
4. Ieteicams izveidot pārskata tabulas, shēmas, diagrammas, iekļaut darba tekstā arī ilustrācijas, fotogrāfijas, kartes u.c. labi pārskatāmus materiālus. Šiem materiāliem jābūt ar nosaukumiem, un tie ir jānumurē.
5. Apjomīgus materiālus ieteicams ievietot darba pielikumā. Nodaļu tekstā jābūt norādēm uz attiecīgajiem pielikuma elementiem.
6. Ieteicams darbā lietot pēc iespējas īsākas citu autoru atziņas un arī tikai tad, ja tās nepieciešamas savu uzskatu pamatošanai.
7. Citātus zinātniskajā darbā iesaista dažādi. Garāki citāti parasti tiek rakstīti tiešās runas veidā. Tāds citāts jāsāk ar lielo burtu un jāliek pēdiņās. Citējot tikai nelielu daļu no kāda teikuma, to var gramatiski iekļaut tekstā. Tāds citāts arī jāliek pēdiņās, bet nav jāsāk ar lielo burtu.
8. Gan citātiem, gan domu pārstāstījumam (nelieto citātu tieši, bet pārstāsta citu zinātnieku atzinumus) obligāti jānorāda avots (grāmata, raksts vai cits materiāls, kurā izmantotā atziņa uzrakstīta). Uz citāta avotiem jānorāda ar īpašu pierakstu, ko sauc par bibliogrāfisku atsauci.
9. Bibliogrāfiskās atsauces var būt dažādas (trīs veidi; skat. Hahele R., Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga : RaKa, 2005.) Visbiežāk izmanto parindes vai arī iekavās raksta citētās grāmatas kārtas numuru izmantoto avotu un literatūras sarakstā.

Secinājumi un priekšlikumi
1. Šai daļai jābūt īsai, konkrētai. Tajā atspoguļo darba rezultātu novērtējumu un to atbilstību pētījuma mērķim, kā ari darba gaitā radušos patstāvīgos atzinumus, priekšlikumus turpmākajiem pētījumiem.
2. Visbiežāk secinājumus pieņemts veidot par katru nodaļu vai apakšnodaļu, atklājot galveno, kas attiecīgajā nodaļā patstāvīgi izpētīts.
3. Jācenšas izvairīties no liekvārdības un vispārzināmu apgalvojumu izteikšanas.
4. Priekšlikumiem jābalstās uz secinājumiem un jābūt reāli īstenojamiem turpmākajā darbībā

Kopsavilkums.
1. Kopsavilkumā ieteicams ietvert darbā pašu svarīgāko. Tajā noteikti vajadzētu būt ievadā izvirzītajai problēmai un secinājumiem, kas iegūti darbā.
2. Kopsavilkuma apjoms nedrīkst pārsniegt vienu lapaspusi.
3. Kopsavilkums jāiesniedz atsevišķi. Lai būtu drošība, ka atsevišķi iesniegtais kopsavilkums nenoklīst, ieteicams tā kopiju ievietot pašā darbā.
4. Kopsavilkumam jābūt latviešu un svešvalodā.

Izmantoto avotu un literatūras saraksts.
1. Ievietojams darba beigās. Vispirms sarakstā norāda izmantotos avotus (nepublicētos un publicētos), tad alfabēta kārtībā literatūru.
2. Sarakstu veido saskaņā ar Latvijas Valsts standartu ISO 690 “Dokumentācija, bibliogrāfiskās norādes” prasībām.

Pielikumi.
1. Pielikumos tiek ievietoti materiāli, kuri palīdz izprast tekstu, atspoguļo pētnieciskā darba procesu un rezultātu.
2. Kā pielikumi darbā var būt:

1) analizētā materiāla pārskata shēmas un tabulas;
2) anketu paraugi, fotogrāfijas, zīmējumi, kartes, kartoshēmas, rasējumi u.c;
3) analizēto vārdu alfabētiskais saraksts.

3. Pielikumi jānumurē.
4. Katrai pielikuma vienībai (shēmai, tabulai, fotogrāfijai u.c.) jābūt nosaukumam.
5. Pielikumi neietilpst darba kopējo lapaspušu skaitā