Latviskās izglītības sākumi Slokā meklējami 18. gadsimta vidū. Kā liecinājums tam ir 1995. gada atklātais piemiņas akmens „Izglītībai Slokā – 250” pie vecās skolas ēkas Skolas ielā 3.
Pati tagadējā Slokas pamatskolas ēka tur uzcelta 1911. gadā un kā pamatskola darbojās līdz 1945. gadam ar pārtraukumiem Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kad skolas telpas tika izmantotas kara lazaretes vajadzībām.

1945. gada rudenī Skolas ielā 3 ienāca pirmie Slokas vidusskolēni, no kuriem 1950. gadā skolu absolvēja 19 audzēkņi. Mācības notika divās maiņās, brīžiem pietrūka maizes, grāmatu un burtnīcu, bet vēlāk viņu vārdi izskanēja Latvijā – rakstnieks Ints Lubējs, komponists Romualds Jermaks.
Piecdesmito un sešdesmito gadu sākumā skolai ir savas sejas meklējumu laiks. Tiek iegūta Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļa par izmēģinājumiem burkānu audzēšanā skolotājas Ramānes vadībā.
Skolēni aktīvi darbojas dažādos pulciņos, bet neaizmirst arī savu galveno darbu – mācības. Šo gadu absolventu vidū ir nākamie Latvijā pazīstamie cilvēki: juriste Vizma Zīdene (Dumbure), aktrise Mairita Krūmiņa, ķīmiķis Vilnis Bulmanis, filoloģe Eiženija Aldermane, inženiere Rita Rožkalne.

1965. gadā sākas direktores Irmas Velšas laiks, kad skolas kolektīvs cenšas attaisnot pilsētas 1. vidusskolas vārdu. Ļoti sekmīgi darbojas Magdas Ozoliņas vadītais dramatiskais kolektīvs, panākumus kaldina arī tautisko deju kolektīvs A. Stepiņas vadībā. Uzvaras tiek gūtas arī pilsētas stājas skatēs. Šajā laikā skolā mācās nākamais vēsturnieks Ojārs Spārītis, ekonomists un sabiedriskais darbinieks Ojārs Kehris, baņķieris Arnolds Kardels, radiožurnāliste Sandra Ozoliņa – Glāzupa.

1974. gadā Jūrmalas 1. vidusskola pārceļas uz jauno ēku Raiņa ielā 55. 1975. gadā par skolas direktoru kļūst Jānis Kindzulis.
Sākot ar 1976. gadu, vidusskolā padziļināti mācas gan matemātiku ( skolot Gunta Rateniece, Gaida Kindzule), gan fiziku ( skolot Vēsma Reinkaite, Jānis Kindzulis). Skolas slavu ar saviem sasniegumiem pilsētas un valsts olimpiādēs vairo skolēni Ivars Kūms, Agris un Jānis Krusti, Vilis Dambiņš, Dace Kotke, Antra Rateniece, Andis Rudevics u.c.

70. – 80. gadi ir lielās ceļošanas gadi gan skolēniem, gan skolotājiem. Tiek ‘izmēģinātas” vai visas Latvijas upes (skolot L.Meirona, A.Kardels), izbraukti tālie Vidusāzijas un Aizkaukāza ceļi, izpētīti tuvāko republiku kultūras pieminekļi (skolot. V.Brūvelis, V.Brūvele, V.Reinkaite). Skolas dzīvi interesantāku dara arī sadarbība ar Sāremas salas un Nio vidusskolām Igaunijā, Klaipēdas un Prenai vidusskolām Lietuvā.
Deju tradīcijas skolā veidojas G.Kitneres vadībā. Vidusskolēnu deju kolektīvs „Vizma” piedalās gan skolēnu, gan pieaugušo Dziesmu un deju svētkos.
Labākie dziedātāji apvienojas klasē ar padziļinātu mūzikas apmācību, ko vada Imants Švedenbergs. Meiteņu ansamblis vairākkārt piedalās republikas konkursā „Ko tu proti”.
Savas labās zināšanas un erudīciju Jūrmalas 1. vidusskolas audzēkņi demonstrē trīs gadus no vietas, gūstot uzvaru vidusskolēnu televīzijas konkursā „Aicinām piedalīties!”.
Skolai lielu palīdzību sniedz Slokas Zvejnieku patērētāju biedrība ( J.Draško, I.Laukmanis), sanatorija „Jaunķemeri” (galv. ārsts M.Malkiels), Zaļumsaimniecības kombināts, Apdares darbu celtniecības pārvalde.

70.gadu beigās mācības sāk tie skolēni, kuri 80. gados ievērojami palielina medaļnieku skaitu – 4 zelta un 8 sudraba medaļas. Absolventu vidū ir tagad valstī pazīstami cilvēki: dzejnieks Agris Poikāns, arhitekts Jānis Norde, aktieris Leons Leščinskis, režisors Harijs Petrovskis – Petrockis, žurnāliste Inse Voika, politiķis Artis Pabriks, baņķieri Mārtiņš Strazds, Vilis Dambiņš, ekonomists un politiķis Andris Ameriks, ekonomisti Gints un Marts Dandzbergi, finansiste Daiga Paule.

90. gadi atnāk ar pārmaiņām gan valsts, gan skolas dzīvē. Atmesta tiek ne tikai „vienīgā pareizā” ideoloģija, bet arī formas tērpi un citas vienotās prasības. Skolēni var izvēlēties mācību priekšmetus, eksāmenus. Mainās mācību formas un metodes. Skolā ienāk projektu nedēļas un projektu darbi, testi, grupu darbs, datortehnika, vides izglītība un jo īpaši komercizglītība, tāpēc daudzi 90. gadu absolventi kļūst par valstī nozīmīgiem ekonomistiem, finansistiem un arī baņķieriem – Agnese Greza, Kristaps Strazds, Mārtiņš Freibergs, Sergejs Babuškins, Pauls Dandzbergs, Ģirts Meiers.

Paplašinās skolas sadarbības attālumi. Kopīgi ar Eskilstūnas ģimnāziju Zviedrijā tiek veidoti skolas demokratizācijas, valodu apguves, vides izglītības, kultūras projekti. Skolā strādā angļu valodas skolotāji no Zviedrijas un ASV (R.Stieghorsts, S.Nikolss).
Skolēni un arī skolotāji izstrādā radošos darbus un iegūst atzinību valsts mērogā. 1994. gadā 12.c klase savas audzinātājas A.Vulfas vadībā strādā pie projekta „Krāsu grāmata”, par šo darbu iegūstot Latvijas Kultūras fonda Spīdolas veicināšanas prēmiju. Turpmākos gados skolas darbs tiek novērtēts Luda Bērziņa piemiņai veltītajos konkursos. Humanitāro klašu skolnieces D.Garoza, D.Egle, D.Krastiņa, I.Amstere, I.Bermaka, L.Holcmane un I.Griķe kļūst par L. Bērziņa prēmijas laureātēm. Arī skolotājiem tiek piešķirti laureātu diplomi: M.Vīnbergai, V.Reinkaitei, L.Skangalei, V.Zarānam, A.Vulfai. No 2002. gada par laureātiem kļuvuši Kaspars Cirsis, Kārlis Kozlovskis, Renārs Kristapsons, Miks Valers, Baiba Abersone, Baiba Birģele, Ieva Gulbe, Līga Jansone, Līga Jurjāne, Ieva Kaļinka, Agris Sīmanis un Sandis Miķelsons.
Kopš 1994. gada skolā darbojas skolēnu pašpārvalde, kas palīdz organizēt mācību un ārpusstundu darbu skolā.

1998. gadā skola iegūst pilsētas ģimnāzijas statusu kā apliecinājumu tam, ka skolā ir augsts mācīšanas un mācīšanās līmenis, labi darba rezultāti. Mācību process tiek pārkārtots no priekšmetu brīvas izvēles principa uz izglītības programmu izvēli.

2001. gadā Jūrmalas 1. ģimnāzija tiek reorganizēta, atdalot no tās 1. – 6. klases un izveidojot patstāvīgu mācību iestādi – sākumskolu „Atvase”.

2008. gadā skola iegūst Valsts ģimnāzijas statusu, apliecinot skolas augsto līmeni.